Ziemassvētki ir patīkama satraukuma pilns laiks kā lieliem, tā maziem. Pantiņu skaitīšana, dāvanu saņemšana un laba vēlējumi ir neatņemama Ziemassvētku tradīcija. Pats populārākais pantiņš saistībā ar Ziemassvētku svinībām noteikti ir par nabaga apdegušo pīrāgu. Ir dažādas svētku dzejolīšu apgūšanas iespējas – neskaitot skolu, radus un draugus, pantiņus var atrast internetā. Galvenokārt, tiek izmantots interneta meklētājs un dažādas speciālas apsveikumu un dzejolīšu publicēšanas vietnes, piemēram, ja Jums nepieciešami smieklīgi Ziemassvētku dzejoļi, Jūs meklētājā tā arī rakstiet, un Jūs atradīsiet to ko vēlaties! Tā ir kā virtuāla grāmatiņa mūsu kabatā. Pēc īstā pantiņa noskaitīšanas, iestājas vakara gaidītākā daļa – dāvanas saņemšana, par kuru īstu sajūsmu vienmēr izrāda bērni.
MAZI NIECIŅI VAI LIELAS DĀVANAS – KO DĀVINĀT CITIEM ZIEMASSVĒTKOS
Daudzi uzsver, ka svētkos pats galvenais nav materiālas dāvanas, bet laba vēlējumi, gaišas un patīkamas emocijas, kas nav melots, jo dāvanas tiešām nav noteicošais. Ziemassvētkos vienmēr tiek piekoptas dažādas tradīcijas – citas tikai ģimenei raksturīgas, savukārt citi atkal izvēlas dažādu citu tautu paražas. Ziemassvētku laikā cilvēki kļūst saticīgāki, labestīgāki un iegrimst pārdomās par to, ka aizvadīts vēl viens gads un kas tajā ir mainījies salīdzinoši ar iepriekšējo. Daudzi izvēlas dāvināt nozīmīgas dāvanas, nevis bezpersoniskus niekus, jo tas norāda uz rūpēm. Smaidu noteikti izraisīs arī nelielas dāvaniņas. Dažādi svētku pantiņi un novēlējumi noteikti paspilgtinās Ziemassvētku vakara piedzīvojumus.
VAI ZIEMASSVĒTKUS VISUR SVIN VIENĀ LAIKĀ?
Ziemassvētkus daudzviet pasaulē mēdz svinēt atšķirīgi kā pieņemts pie mums. Pareizticīgie Ziemassvētkus svin 7. janvārī, kas pierāda to, ka dažādas ir ne tikai tradīcijas, bet arī svētku gaidīšanas laiks. 15.gadsimtā esošās baznīcas kalendāra maiņas rezultātā, Austrumu baznīca palika pie Juliāna kalendāra, kamēr lielākā daļa pasaules sāka izmantot Gregoriāņu kalendāru. Ir tautas, kas Ziemassvētku gaidīšanas laiku pavada ieturot gavēni. Svētku pavadīšanas galveno lomu tas nemaina, jo tā joprojām ir kopā būšana un lielisku emociju gūšana ar sev tuvākajiem. Arī Latvijā cilvēki izvēlas dažādas svētku gaidīšanas un pavadīšanas tradīcijas.